Noteikti konkursa “Mani zaļie Ziemassvētki” laureāti – vērtīgāko pieredzes stāstu autori, kas iedvesmo svinēt svētkus zaļāk

Noslēdzies “Zaļā josta” rīkotais pieredzes stāstu konkurss “Mani zaļie Ziemassvētki”, kura dalībnieki dalījās ar saviem padomiem, ieteikumiem un ģimenes tradīcijām, kā gatavoties un svinēt svētkus dabai draudzīgi. Izvērtējot visus iesūtītos stāstus, noteikti uzvarētāji katrā no trim kategorijām, kas balvā saņems gardumu grozu no veikalu tīkla “SKY”.

lNominācijā “Labākais pieredzes stāsts resursu taupīšanas veicināšanai svētku periodā” par uzvarētāju atzīta Ināra Kindzule no Ogres. Savās svētku tradīcijās Ināra īpaši izceļ cieņu pret pārtiku un pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, svētkos gatavojot rupjmaizes kārtojumu, kas ir tradicionāls latviešu ēdiens. “Kopš manas bērnības mana ģimene tur cieņā maizi, un Ziemassvētkos mēs gatavojam saldo ēdienu un ceļam godā rupjmaizes garoziņas, no kurām tiek gatavota maizes zupa un rupjmaizes kārtojums. Visu gadu mēs vācam rupjmaizes sakaltušās garoziņas un baltmaizes sakaltušos gabaliņus, tie nekad nenonāk atkritumos. Ziemassvētkos mēs šīs garoziņas pārstrādājam jaunā garšīgā un latviskā ēdienā. Savukārt sakaltušās baltmaizes garoziņas tiek samaltas rīvmaizē un arī izmantotas,” stāsta Ināra. “Šis nav stāsts par taupību, bet gan par cieņu pret pārtiku un mūsu visu resursu taupību, ko mani vecāki man iemācīja jau agrā bērnībā,” uzsver Ināra. “Mans novēlējums citiem - kaut mēs vairāk cienītu ne tikai maizi, bet kopumā pārtiku, tad Latvijā nebūtu jācīnās ar pārtikas atkritumiem! Kaut mēs atgrieztos pie sensenajām kompostēšanas tradīcijām! Kaut mēs iegādātos tik daudz, cik spējam apēst!” Ināras ģimenē ir arī citas zaļās tradīcijas: atteikties no nevajadzīgu nieciņu dāvināšanas svētkos, kas tikai vairo atkritumus, tā vietā dāvinot ceļojumus vai pasākumus. Ināras ģimene gatavo dabīgas vaska sveces, svētkos rotā dzīvu eglīti ārā, kā arī gardumu maisiņi bērnu dāvanām tiek izmantoti gadu no gada, jo ir daudzreiz lietojami.

Nominācijā “Labākais pieredzes stāsts otrreizējo izejvielu pielietošanai svētku noskaņas radīšanai” parl uzvarētāju atzīta Madara Kalniņa no Rīgas. “Kopš mūsu ģimenē ir ienācis dēliņš, svētku svinēšana ir kļuvusi ne tik vien mīļāka un jaukāka, bet mēs esam sākuši piedomāt arī pie tā, lai tie būtu zaļāki un gan videi, gan mūsu maciņam draudzīgāki,” stāsta Madara. Viņas ģimenē eglīte izrotāta ar dēliņa nevajadzīgajām rotaļlietām, turklāt pēc svētkiem eglīte tradicionāli tiks iestādīta laukos līdzās iepriekšējo gadu Ziemassvētku eglītēm, atgādinot par mīļi kopā nosvinētajiem svētkiem. 

“Viena no idejām, ko izmantojam - dāvanas saiņojam ar dēla zīmējumiem, tad nav jādomā, ko ar tiem iesākt, jo zīmēts tiek daudz, un dāvaniņu saņēmējiem tādi noformējumi no sirds patīk! Mums ļoti iecienīta ir saiņošana ar auduma gabaliņiem no apģērba, kas pašiem vairs neder un ko nevar nodot lietošanai kādam citam. Tādā veidā īpaši ērti iesaiņot dažādas nestandarta formas dāvaniņas, īpaši izmantojot elastīgos trikotāžas audumus,” pieredzē dalās Madara.

“Lai svētkos neiekristu lielajās iepirkšanās lamatās, nesapirktu nevajadzīgas lietas, daļu dāvanu izgatavojam paši, īpaši piedomājot par saņēmēju. Cepam garšīgus cepumiņus, piparkūkas, šogad dāvanu maisā būs arī pašcepta maizīte! Vēl ļoti interesantas sanāk mūsu sveces – visu gadu krājam sveču galiņus, un pēc tam tās kausējam un lejam no jauna. Tādā veidā mums izdodas gan patiešām mīļākas dāvaniņas, gan forši visiem ģimenē kopā pavadīts laiks, to visu sagatavojot!  Jau vairāku gadu laikā esam pārliecinājušies, ka no sarūpētajiem ziemas krājumiem – pašu gatavotiem ievārījumiem un konserviem -, izdodas lieliskas dāvaniņas draugiem un kolēģiem, it īpaši tiem, kas paši tādus negatavo,” stāsta Madara.

 

pNominācijā “Labākais pieredzes stāsts sabiedrības iedvesmošanā dzīvot zaļāk svētku periodā” par uzvarētāju atzīta Mārīte Dzalba no Ogres novada, Taurupes pagasta. Mārīte strādā par pirmsskolas izglītības iestādes pedagogu un regulāri iesaista gan mājiniekus, gan arī savus bērnudārza audzēkņus dažādās videi draudzīgās aktivitātēs. Savās Ziemassvētku tradīcijās Mārīte cenšas apvienot gan resursu taupību, gan cieņu pret dabu, gan tautas tradīciju izkopšanu. Tas ļauj ne tikai rast praktisku un ļoti oriģinālu pielietojumu nevajadzīgām lietām, bet arī uzburt svētku sajūtu, kuras pietiek kā ģimenei, tā arī bērnudārza audzēkņiem un pat meža iemītniekiem. No nevajadzīgām lietām, auduma atgriezumiem un dabas veltēm Mārīte pagatavojusi mūzikas instrumentus, ar kuriem pieskandināt svētku pasākumu un pušķot eglīti Ziemassvētkos. “Ir tādas lietas, kas nonāk miskastē, un tādas, kas tiek noliktas maliņā, kādreiz noderēs. Ar izdomu un prasmīgām rokām viss tiek pārvērsts brīnumā,” teic Mārīte par izvēlētajiem materiāliem mūzikas instrumentu tapšanai.

“Ziemassvētki ir gada sirds siltākie un ģimeniskākie svētki, tomēr ik gadu dzirdam simtiem stāstu, kas apliecina – neapdomīgas iepirkšanās, patēriņa kultūras un steidzīgā dzīves ritma dēļ gada nogales svētki rada milzīgu atkritumu apjomu, no kura lielākā daļa pat nav pārstrādājama,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Būtiskākās atkritumu pozīcijas, kuras ik gadu pārpilda atkritumu konteinerus pēcsvētku periodā, ir iepakojums un dāvanu iesaiņojamais materiāls, sintētiskie rotājumi, pārtikas atkritumi, dažādas pirotehnikas vienības, kā arī nocirstās Ziemassvētku eglītes, kas daudzviet blakus atkritumu konteineriem mētājas līdz pat pavasarim. “Šis gads ir ienesis virkni pārmaiņu mūsu dzīvē – ir laiks ieviest arī videi draudzīgas pārmaiņas mūsu patēriņa ieradumos, kļūstot videi draudzīgākiem,” aicina L. Kubliņa. “Zaļā josta” aicina vairot videi draudzīgas un zaļas tradīcijas, kopt tās no gada uz gadu, lai rūpes par vidi un resursu taupība iesakņojas ģimeniskās vērtībās, kas tiek godātas ik gadu.